Lucerna

    Uzskatu šo par visvērtīgāko Latvijas tējasaugu. Protams, šis ir tikai subjektīvs skatījums, jo mums katram ir sava vērtību skala, katram savi iemesli dot priekšroku šim vai tam. Es dodu priekšroku lucernai. Un diezgan pamatoti, jo apraksti par šo augu ir cildinoši, piedēvējot teju vai pārdabiskas spējas šai ne tik krāšņajai puķei. Pat garša neliek vilties, smaržo pēc siena un atsauc atmiņā vasaras saulgriežu laiku. Viena no retajām tējām, kas nekaitē grūtniecēm, bet jaunajām māmiņām īpaši ieteicama.

    Lucerna ir tauriņziežu dzimtas augs, citur pazīstama ar nosaukumu alfa-alfa, bet latīniski Medicago sativa. Pielietojums un iedarbība ļoti līdzīga vēl vienam populāram tauriņziedim – āboliņam.

    Lucernu lieto kā spēcinošu līdzekli dažādu saslimšanu gadījumos, īpaši pēcoperāciju periodā. Tā pazemina holesterīna līmeni asinīs, aizkavē aterosklerotiskās izmaiņas asinsvados, samazina arteriālo asinsspiedienu, novērš audzēju attīstību, paaugstina imunitāti, veicina piena sekrēciju.

    Lucerna satur ievērojamu daudzumu K vitamīna, kurš novērš asiņošanu. Lieto artrītu, tuberkulozes, sēnīšu izraisītu slimību, staru slimības, alerģiju, reimatisma un podagras, urīnceļu, zobu un smaganu slimību gadījumā. Iesaka lietot grūtniecības laikā.

    Lietošana: 1 ēd.kar. uz 1 glāzi verdoša ūdens, atstāj ievilkties 1 stundu, nokāš. 1/4 glāzes uzlējuma lieto 4x dienā.

    Tā kā lucerna ir arī lopbarības augs, tad garšo ne tikai govīm un aitām, bet arī kāmīšiem, trusīšiem un citiem mīļdzīvnieciņiem.

    Lucernas ziediņš neizceļas ar ārīgu krāšņumu, bet, ja labi ieskatās, tas tomēr ir brīnišķīgs. Lucernas pļavā var atrasts tādu krāsu bagātību – sākot no maigi rozā vai tumši violeta līdz zilganzaļam.

     

     Liepa.

    Liepa 2

     

    Kaut kā neviļus mana darbošanās ar ārstniecības augiem sākusies jau agrā bērnībā. Nē, tas nebija zināšanu pūra mantojums no vecmāmiņas vai naturāls dzīvesveids. Kaut gan zāļu tējas vāca, audzēja un lietoja, tām bija pavisam parasta produkta statuss, kafija tanīs laikos bija retums. Pie tam tēju dzēra saldu, ar cukuru.

    Toties atlika nedaudz apslimt – un pretošanās visādiem eliksīriem, kam klāt rutki, alvejas vai ceļmallapas, bija veltīga.

    Bet ne jau velti teiciens – vesels kā rutks!

    Bērnību pavadīju sarkanu kaklautu sēžot skolas solā, blakus tētim gazika vai traktora kabīnē, kur smaržoja pēc degvielas un dermatīna vai sovhoza ēdnīcā, kur strādāja mamma. Citi vēl varētu pieminēt ganu gaitas, bet man ne prāta nenāca triekties piecos no rīta augšā, lai visskaistākās vasaras dienas pavadītu govij pie astes. Bet piepelnīties gribējās. Tāpēc izdomāju citu darbiņu. Aptiekā varēja nodot ārstniecības augus. Rudzupuķu ziedlapiņas bija visdārgākās – 25 rubļi kilogramā. Branga nauda! Tikai ej nu salasi kilogramu ziedlapiņu. Turklāt mūsu pusē neaug ne rudzi, ne rudzupuķes. Ķēros pie liepām. Nekas uz pasaules nesmaržo tik... tik...! Skaidrs, ka vārdos to nevar aprakstīt! Visa vasara vienā ziedā!

    Lieki piebilsts, ka, lai gan strādāju patiešām čakli, saņemot kvīti par visas vasaras darbu, saceltās gaisa pilis sabruka vienā rāvienā. Pilns maiss ar liepu ziediem, bet svars tikai viens kilograms.

    Toties vērtīgs diploms vislabākajā izglītības iestādē, kas saucas „Dzīves skola”. Botānikas un biznesa vadības programmās.

    Bet par Liepām!

    Tējām izmantojam ne tikai ziedus, bet arī lapas un pumpurus, turklāt lapas var arī fermentēt. No lapām tējai sanāk vēl intensīvāka krāsa un garša, nekā no ziediem, atkarībā no ievilkšanās pakāpes – no sārtas līdz tumši sarkanai.

    Nav noslēpums, ka liepas ir lielisks līdzeklis saaukstēšanās slimību ārstēšanai, temperatūras pazemināšanai, sviedrējošs, arī miegu veicinošs un pat asinsspiedienu pazeminošs. Ilgstoša lietošana nav ieteicama sirds slimniekiem. Pagatavošana: 1 ēdamkarote drogas uz glāzi verdoša ūdens. Ļauj ievilkties 10 minūtes un dzer uzreiz visu karstā veidā.

    Liepa ir viens no Latvijas nacionālajiem simboliem, bet latviešu tautas folklorā tā simbolizē māti, sievišķo daili.

    Kupla liepa vārtus vēra

    Jāņa bērnus gaidīdama,

    Tā nebija kupla liepa,

    Tā bij’ pati Jāņu māte.

    Pienene.

    Tas nav tikai saulains pavasara zieds. Mums Indrānos tas ir sākums un turpinājums. No pirmā produkta - pieneņu medus, līdz uzņēmuma zīmolam. Tik dažādi veidi, lai iepazītu, izbaudītu un novērtētu šo it kā necilo augu! Pienenes vārdu Indrānu produktu klāstā nes ne tikai pieneņu sīrups, bet arī marmelādes konfektes, želejas konfektes šokolādē, pieneņu lapu tēja, pieneņu kvass, pieneņu kondensāts, svaigas pieneņu lapas un pļavas zaļumi ar pienenēm.

    Necils, bet vērtīgs. Taraxacum, Dandelion, Kuhblume, Maskros, Oдуванчик. Citiem nezāle, citiem ārstniecības augs, bet vēl citiem, piemēram, japāņiem, - vērtīgs kultūraugs. Un pielietojums - ne tikai iepriekš uzskaitītais. Pienenes izmanto arī vīna un alus darīšanai, uztura bagātinātāju ražošanai, kafijas aizstājēju pagatavošanai. Literatūrā atrodamas receptes marinētiem pieneņu pumpuriem, sakņu pulveriem, salātiem, zupām.

    Kas tad ir tas vērtīgākais šajā augā? Inulīns, askorbīnskābe, karotinoīdi, tanīni, vitamīni un vēl un vēl. Visa šī buķete palīdz cilvēka organismam cīnīties ar dažādām kaitēm un saslimšanām, tādām kā cukura diabēts, žultsakmeņu veidošanās, urīnceļu un gremošanas kaites, hormonāli traucējumi, pat audzēji. Vislabākais, arīdzan ērtākais veids, kā uzņemt vērtīgo, kas ir pienenēs, ir lietot tās uzturā svaigas, piemēram salātos un smūtijos. Savukārt pieneņu lapu vai sakņu ārstnieciskās tējas lietojamas nedaudz piesardzīgāk, vislabāk - konsultējoties ar ārstu. Taču saldajiem našķiem no pieneņu ziediem - pieneņu sīrupam un konfektēm, ierobežojumus nosaka pievienotā cukura daudzums - kas par daudz, tas par skādi.

    Arī pašu tēju receptes ir atšķirīgas, gan veidojot maisījumus ar citām drogām vai pat citiem produktiem, gan devu un koncentrācijas ziņā. Tradicionālā tautas recepte pieneņu lapu tējas pagatavošanai - 1 ēdamkarote drogas, 1 glāze verdoša ūdens. Uzlējumam ļauj ievilkties 10-20 minūtes. Porciju sadala 2 daļās un izlieto dienas laikā.

    Pieneņu lapu un ziedu lietošanai nav gandrīz nekādu blakusparādību, ja tos lieto saprātīgā daudzumā. Izņēmums, - ja ir alerģija pret pienenēm. Tāpat pienenes var mijiedarboties ar kādiem no medikamentiem, tajā skaitā diurētiskiem un asinsspiedienu regulējošiem līdzekļiem.

    100 grami svaigu pieneņu satur: 9.2g ogļhidrātu, 2.7g olbaltumvielu, 0.7g tauku, enerģētiskā vērtība 45 kalorijas.

    Pienenes bagātas ar vitamīniem un minerālvielām - kalciju, dzelzi, mangānu, kāliju, magniju, fosforu, vitamīniem A, C, D, E, K, B6, B12.

    Un vēl, - pienenes lietojamas arī ārīgi. Tās izmanto čūlu, izgulējumu, apdegumu, augoņu un varžacu ārstēšanai un kosmētiskiem nolūkiem - vasarraibumu balināšanai.


    Lai saulaini!

    Pienene crop

    Lazda.

    Lazda, Corylus, Hazel, Лещина.

    Varikoze, hemoroīdi, insults, infarkts.

    Visi zina, kādos gadījumos un kā dzert kumelīšu tēju, bet tikai retais nojauš, cik vērtīga ir parastā lazda. Lazdas lapās, mizā un pumpuros esošās vielas stiprina asinsvadu sieniņas, tā palīdzot sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, turklāt lazdas mizai un lapām ir urīndzenoša, asinsspiedienu un holesterīna līmeni pazeminoša, nomierinoša un pretiekaisuma iedarbība, lazdu lapu uzlējums ir labs līdzeklis nieru un žultspūšļa akmeņu veidošanās kavēšanai un prostatas iekaisumu mazināšanai, kā arī piena sekrēcijas veicināšanai. Interesanti, ka dziednieciski ir arī negatavi rieksti un to čemuri.

    Lietošana: 1 ēd.kar. mizu uz 2 glāzēm ūdens, vāra uz lēnas uguns 10 min. Izdzer visas dienas garumā 15 min. pirms ēdienreizēm. Lapas – 1 ēd.kar. uz 1 glāzi verdoša ūdens. Nevāra. Ļauj ievilkties. Porciju sadala 3 devās, ko izlieto pirms ēdienreizēm.

    Lazdas tēja jālieto ilgstoši, bet pacientiem, kas lieto zāles asinsspiediena pazemināšanai, pirms ārstniecisko tēju kūres jākonsultējas ar ārstējošo ārstu.

    Lazdu lapu tēja ir arī izcili garšīga!

    Bet pirts rituāliem brīnišķīgas būs lazdu slotiņas!

    Tāpat visi zina, kādas izskatās ziedošās lazdu spurdzes, kas ir lazdu vīrišķie ziedi, bet ne visi zina, ka lazdām ir arī sievišķie ziedi, mazas, sīkas, sarkanas drīksniņas, kas agri pavasarī spraucas ārā no brūnganiem pumpuriem.

    Zied ieviņa, ābelīte,

    Lazdas zieda nepanāca:

    Lazda zied gavēnī,

    Saltajā mēnesī.


    Visi koki taisni aug,

    Lazda auga līkumaina:

    Lazdiņai pulka bērnu,

    Visiem kaula kažociņi.


    Tā tautā daino par lazdas ziedēšanu! Bet, ejot pirtī, varat uzraut šo:


    Es norāvu lazdai riekstu,

    Lazda manu vainadziņu;

    Še, lazdiņ, tavi rieksti,

    Atdod manu vainadziņu!

    Pīlādzis.

    Viens no unikālajiem produktiem, kas iederēsies gandrīz visur - gan sāļajos, gan saldajos ēdienos, gan grādīgajos, gan bezalkoholiskajos dzērienos, gan iekšķīgai, gan ārīgai lietošanai. Tējās izmantojami gan augļi, gan ziedi, gan lapas. Indrānos pīlādžogas, gluži tāpat kā daudzi citi pie mums pieejamie augi, tiek izmantoti ļoti daudzveidīgi - konfektēs, tējās, sukādēs, ievārījumos, sīrupos, želejās, sāļajās mērcēs, biezeņos, saldētā un svaigā veidā.

    Vairāk par pīlādžu lapām. Ja pāris vārdos, - tad askorbīnskābes avots un antibakteriāls līdzeklis. Bet ne tikai. Pīlādžu lapu tēju var lietot tradicionālā veidā - no kaltētam lapām, bet garda tēja sanāk no fermentētām pīlādžu lapām. Pagatavošana, tāpat kā lielam vairumam zāļu tēju, pavisam vienkārša - 1 ēdamkarote drogas uz glāzi verdoša ūdens. Dzer pa 1/3-1 glāzei 3 reizes dienā. Bagātīgā vitamīnu satura dēļ pīlādžu tēju lieto saaukstēšanās gadījumā, imunitātes stiprināšanai, kā arī gremošanas veicināšanai un iekaisumu mazināšanai. Līdzīga iedarbība ir arī pīlādžu ziedu tējai. Pīlādžu lapas izmanto arī alus darīšanai un spirta ražošanai, pagrabu un siltumnīcu dezinfekcijai, tekstiliju krāsošanai, maizes cepšanai.

    Bet pīlādža ogām pielietošanas klāsts ir gandrīz bezgalīgs. Pīlādžogu tējas, novārījumi un uzlējumi tiek minēti šādu slimību ārstēšanas ieteikumos: paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, vielmaiņas traucējumi, vairogdziedzera hipofunkcija, gremošanas un ēstgribas traucējumi, nieru un urīnpūšļa iekaisumi, nierakmeņi un žultsakmeņi, trombu veidošanās, hemoroīdi, audzēji, mazasinība, diabēts, podagra, reimatisms, artrīts, cinga, gripa, klepus un saaukstēšanās.

    Pīlādžu lietošanā piesardzība jāievēro, ja ir pastiprināta asins recēšana.

    Neskatoties uz rūgteno garšu, pīlādzis ir iecienīts augs selekcionāru vidū, ir radītas neskaitāmas mājas pīlādžu šķirnes. Indrānos bez parastajiem savvaļas pīlādžiem ir arī viena kultivētā šķirne - pīlādža un vilkābeles krustojums. Senie latvieši pīlādzim piedēvējuši īpašas un maģiskas spējas.

    Pīlādžus stādīja, lai atbaidītu ļaunos garus, bet Jāņos ar pīlādžu meijām un zariem pušķoja vārtus, pagalmu, kūtis, laidarus un istabas, lai tie nestu svētību, neļautu vaļu raganām un citām nešķīstām parādībām. Varbūt tikai retais zina, ka pīlādžus sauc arī par sērmūkšiem. Latvijā ir viena apdzīvota vieta ar šādu nosaukumu - un tas ir ciems Skujenes pagastā, netālu no Indrānu mājām.

    Bilde1

    ekoprodukts

     

    Bilde2

    4035372

    Bilde3

    7227740

    Bilde4

    9826710 orig

    © Zemnieku saimniecība "Indrāni". Kontakttālrunis: +(371) 29-455-715